Jūsu attiecības piedzīvo sarežģītu posmu, un jūs nezināt, vai jums vajadzētu darīt visu iespējamo, lai tās saglabātu, vai arī ir pienācis laiks atlaist..

Tāpēc pēc visa notikušā es pateicos jums, ka palīdzējāt man saprast, ka jūs bijāt tikai pasažieris manā ceļojumā, ko sauc par dzīvi...

Pat ja ir jau 2 a. m., tu joprojām sēdi savā istabā viena un domā par mani. Jūs nevarat atbrīvoties no sajūtas, ka esat atlaidis vissvarīgāko cilvēku savā dzīvē...

Kad biju jaunāks, es sapņoju, ka man blakus būs ideāls vīrietis — bruņinieks baltā zirgā. Viņam bija jābūt perfektam. Viņam bija jābūt skaistam, burvīgam, smieklīgam un strādīgam — viņam bija jābūt visam, ko esmu pelnījis...

Viss, ko tu darīji, bija spēlējis spēles ar viņu. Viss, ko jūs darījāt, bija kopā ar viņu spēlēt stumšanu un vilkšanu. Tā bija šī nebeidzamā spēle, no kuras tikai jūs, iespējams, nekad nenogursiet. Vienīgā problēma ir tā, ka jūs iesūcat meiteni, kura nevēlējās kļūt par jūsu spēles sastāvdaļu...

Viņš darīja visu, lai salauztu viņas sirdi, bet viņai izdevās pacelties pāri. Viņa bija pietiekami drosmīga, lai mainītos, un tas noteikti atmaksājās...

Esmu pārāk noguris, lai turpinātu to darīt. Man vienkārši vairs nav spēka to darīt. Es domāju, ka beidzot ar to ir pietiekami...

Es ceru, ka tu iziesi cauri ellei, kad tev atklāsies, ka tu man nekad neesi bijis vajadzīgs — tu biji tas, kuram es visu laiku biju vajadzīgs...

Tas, kurš jūs nemīl tagad, nemīlēs jūs nākotnē. Tam, kurš nevērtē jūsu klātbūtni, ir jājūt jūsu prombūtne...

Es nevēlos, lai tu man sūti īsziņu. Es nevēlos no rīta pamosties ar labrīt īsziņu no jums. Es negribu pierast pie šīs skaistās sajūtas, jo tas ir tikai laika jautājums, kad šī sajūta pazudīs...

Es negaidīšu, kamēr tu būsi gatavs. Ja mēs nevaram būt īstās attiecībās, mēs arī nebūsim gandrīz tādās...

Es pametu tevi, jo labprātāk palikšu viena un gaidīšu vīrieti, kurš mani liks pirmajā vietā, nekā turpinātu būt tava otrā izvēle...

Es mācos, ka ne visiem cilvēkiem, kas ienāk manā dzīvē, ir jāpaliek. Dažas no tām ir paredzētas tikai, lai man mācītu...

Šī ir vēstule puisim, kurš izvēlējās citu meiteni, nevis mani. Ceru, ka viņš reiz sapratīs, ka es viņu mīlēju līdz mēnesim un atpakaļ...

Es jums nekad neesmu piedevis un neplānoju to darīt. Es virzījos uz priekšu, bet tas nenozīmē, ka varu aizmirst to elli, kuru tu man izlaidi...

Kāpēc man vienmēr ir jābūt zaudētāja pusē? Kāpēc man vienmēr ir jābūt tai, kas atrodas uz grīdas, savācot sadragātās sevis daļiņas? Kāpēc es vienmēr esmu ievainots, nodots un piekauts līdz emocionālai nāvei?..

Viņa bija tā, kas bija gatava tev atdot visu sevi. Viņa vienkārši gribēja būt tev blakus. Viņa gribēja būt daļa no tavas dzīves...

Nekad neļaujiet puisim, kurš nenovērtē to, kas viņam ir, pateikt, kas jums jādara vai kas jūs esat. Jūs esat neglīta sieviete, kas zina, kā dzīvot ar viņu vai bez viņa...

Manā acu priekšā redzot skaidru priekšstatu par tevi un tavu uzvedību, es varu godīgi teikt, ka tu aiziešana bija vienīgā labā lieta, ko izdarīji...

Es pateicos jums par visu slikto, ko esat man nodarījis, jo, ja jūs to nedarītu, es nezinātu, cik stiprs es patiesībā esmu!..